evam ukte bhagavān āyuṣmantam ānandam etad avocat / sādhu sādhv ānanda / udāraḥ khalu ta unmiñjiḥ bhadrikā mīmāṃsā kalyāṇaṃ pratibhānam / bahujanahitāya tvam ānanda pratipanno bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca yas tvaṃ tathāgatam etam arthaṃ paripraṣṭavyaṃ manyase / evam etad bhavaty ānanda tathāgateṣv arhatsu samyaksaṃbuddheṣv aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu jñānadarśanam upasaṃharataḥ / na ca tathāgatasya jñānam upahanyate / tat kasya hetoḥ / apratihatahetujñānadarśano hy ānanda tathāgataḥ / ākāṅkṣan ānanda tathāgata ekapiṇḍapātena kalpaṃ vā tiṣṭhet kalpaśataṃ vā kalpasahasraṃ vā kalpaśatasahasraṃ vā yāvat kalpakoṭīnayutaśatasahasraṃ vā tato vottari / na ca tathāgatasyendriyāṇy upanaśyeyuḥ / na mukhavarṇasyānyathātvaṃ bhavet / nāpi cchavivarṇa upahanyate / tat kasya hetoḥ / tathā hy ānanda tathāgataḥ samādhimukhapāramiprāptaḥ / samyaksaṃbuddhānām ānanda loke sudurlabhaḥ prādurbhāvaḥ / tad yathodumbarapuṣpāṇāṃ loke prādurbhāvaḥ sudurlabho bhavati / evam eva tathāgatānām arthakāmānāṃ hitaiṣiṇām anukampakānāṃ mahākaruṇāpratipannānāṃ sudurlabhaḥ prādurbhāvaḥ / api tu khalv āryānanda tathāgatasyaivaiṣo 'nubhāvo yas tvaṃ sarvalokācāryāṇāṃ sattvānāṃ loke prādurbhāvāya bodhisattvānāṃ mahāsattvānām arthāya tathāgatam etam arthaṃ paripraṣṭavyaṃ manyase / tena hy ānanda śṛṇu sādhu ca suṣṭḥu ca manasikuru bhāṣiṣye 'haṃ te / evaṃ bhagavann ity āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratyaśrauṣīt //

このように語られたとき、世尊は尊者アーナンダに対してこう言われた。 「善いかな、善いかな、アーナンダよ、実にそなたの発想は広大であり、審察は賢善であり、弁才は巧みである。アーナンダよ、そなたが如来にこのことを尋ねなければならぬと考えたのは、多くの人々の福利のため、多くの人々の安楽のため、世間に対する憐愍のため、大衆の利益のため、神々と人間たちの福利のため安楽のために、そなたが行ったことなのである。アーナンダよ、そのような次第で、無量・無数の如来・応供・正等覚者たちに対して、〔如来が〕智見を分かち与えても、如来の智は損われることがない。それはなぜであるか。アーナンダよ、実に如来はさまたげられない智見をもっていることによるのである。アーナンダよ、如来は、もし望むならば、一施食をもって、一劫の間、住することができるであろう。あるいは百劫の間、あるいは千劫の間、あるいは十万劫の間、あるいは十万・百万・千万劫の間にいたるまでも、あるいはそれ以上にも〔住することができるであろう〕。しかも、如来のもろもろの感官は毀損することがないであろうし、顔の色が変わることもないであろうし、また皮膚の色が損われることもない。それはなぜであるか。アーナンダよ、このとおり如来は三昧という面で極みに達しているからである。アーナンダよ、正等覚者たちが世間に出現することは非常に得がたい。あたかも、もろもろのウドゥンバラの花(優曇華)の世間に出現することが非常に得がたいように、まさしく同じように、〔世間の人々の〕利益を欲し、福利を求め、憐愍をもち、大悲を行う如来たちの出現することは非常に得がたい。しかし、聖なるアーナンダよ、そなたが〈一切世間の師である衆生たち(=諸仏)が世間に出現するように〉と、菩薩・大士たちの利益のために、如来にこのことを尋ねなければならぬと考えたのは、まさに如来の威力によるのである。 それでは、アーナンダよ、聞くがよい、よく、しっかりと思念せよ。わたくしはそなたに説こう。」 「世尊よ、かしこまりました。」 と、尊者アーナンダは世尊に答えた。

After these words the Bhagavat spoke thus to the blessed Ānanda: 'Well said! well said! Ānanda; excellent indeed is your question, good your philosophy, and beautiful your understanding! You, O Ānanda, have arrived for the benefit and happiness of many people, out of compassion for the world, for the sake of the great body of men, for the benefit and happiness of gods and men, as you think it right to ask the Tathāgata this matter: Thus, indeed, Ānanda, might pile up intellectual knowledge under immeasurable and innumerable blessed, holy, and fully enlightened Tathāgatas, and yet the knowledge of the Tathāgata would not be exceeded thereby. And why? Because, O Ānanda, one who possesses the knowledge of a Tathāgata possesses an intellectual knowledge of causes that cannot be exceeded. If the Tathāgata wished, O Ānanda, he could live for a whole kalpa (age) on one alms-gift, or for a hundred kalpas, or for a thousand kalpas, or for a hundred thousand kalpas, to a hundred thousand niyutas of koṭīs of kalpas, nay, he could live beyond, and yet the organs of nature of the Tathāgata would not perish, the colour of his face would not be altered, nor would the colour of his skin be injured. And why? Because, O Ānanda, the Tathāgata has so fully obtained the Pāramitās which arise from Samādhi. 'The appearance of fully enlightened Buddhas is very difficult to be obtained in this world, O Ānanda. As the appearance of Audumbara-flowers is very difficult to be obtained in this world; thus, O Ānanda, the appearance of Tathāgatas who desire welfare, wish for what is beneficial, are compassionate, and have arrived at the highest compassion, is very difficult to be obtained. But, O Ānanda, it is (owing to) the grace of the Tathāgata himself that you think that the Tathāgata should be asked this question, so that there may arise in this world beings who can be teachers of all the world, for the sake of noble-minded Bodhisattvas. Therefore, O Ānanda, listen, and take it well and rightly to heart! I shall tell you.' 'Yes, O Bhagavat,' so did the blessed Ānanda answer the Bhagavat.

དེ་སྐད་ཅེས་གསོལ་པ་དང། བཅོམ་ལྡན་འདས་ཀྱིས་ཚེ་དང་ལྡན་པ་ཀུན་དགའ་བོ་ལ་འདི་སྐད་ ཅེས་བཀའ་སྩལ་ཏོ། །ཀུན་དགའ་བོ་ཁྱོད་ཀྱི་རྟོག་པ་རྒྱ་ཆེ་སྟེ། དཔྱོད་པ་བཟང་ཞིང་སྤོབས་པ་དགེ་སྟེ། ཀུན་དགའ་བོ་ཁྱོད་སྐྱེ་བོ་མང་པོ་ལ་ཕན་པ་དང། སྐྱེ་བོ་མང་པོ་ལ་བདེ་བའི་ཕྱིར་ཞུགས་པ་དང། འཇིག་རྟེན་ལ་སྙིང་བརྩེ་བ་དང། སྐྱེ་བོའི་ཚོགས་ཕལ་པོ་ཆེ་དང། ལྷ་དང་མི་རྣམས་ཀྱི་ དོན་དང་ཕན་པ་དང་བདེ་བའི་ཕྱིར་ཁྱོད་དེ་བཞིན་གཤེགས་པ་ལ་དོན་འདི་འདྲི་བར་སེམས་པ་ལེགས་སོ་ལེགས་སོ། །ཀུན་དགའ་བོ་དེ་དེ་བཞིན་ཏེ། དེ་བཞིན་གཤེགས་པ་དགྲ་བཅོམ་པ་ཡང་དག་པར་རྫོགས་པའི་སངས་རྒྱས་དཔག་ཏུ་མེད་གྲངས་མེད་པ་དག་གིས་ཡེ་ཤེས་མཐོང་བ་ སྡུད་ཀྱང་དེ་བཞིན་གཤེགས་པའི་ཡེ་ཤེས་མཐོང་བ་ལ་གནོད་པ་མེད་དོ། །དེ་ཅིའི་ཕྱིར་ཞེ་ན། ཀུན་དགའ་བོ་དེ་བཞིན་གཤེགས་པའི་ཡེ་ཤེས་མཐོང་བ་ཐོགས་པ་མེད་པའི་ཕྱིར་ཏེ། ཀུན་དགའ་བོ་དེ་བཞིན་གཤེགས་པ་བཞེད་ན་བསོད་སྙོམས་གཅིག་གིས་བསྐལ་པའམ། བསྐལ་པ་བརྒྱ་འམ། བསྐལ་པ་སྟོང་ངམ། བསྐལ་པ་བརྒྱ་སྟོང་ངམ། དེ་བས་ཀྱང་ལྷག་པར་བཞུགས་ཀྱང་དེ་བཞིན་གཤེགས་པའི་དབང་པོ་རྣམས་ལ་ཉམས་པ་མེད་དོ། །ཞལ་གྱི་མདོག་གཞན་དུ་འགྱུར་བ་མེད་དོ། །པགས་པའི་མདོག་ལ་གནོད་པ་མེད་དོ། །དེ་ཅིའི་ཕྱིར་ཞེ་ན། ཀུན་དགའ་བོ་འདི་ལྟར་དེ་བཞིན་ གཤེགས་པ་ནི་ཏིང་ངེ་འཛིན་གྱི་བདེ་བའི་ཕ་རོལ་ཏུ་བྱོན་པའོ། ། ཀུན་དགའ་བོ་ཡང་དག་པར་རྫོགས་པའི་སངས་རྒྱས་རྣམས་འཇིག་རྟེན་དུ་འབྱུང་བ་ཤིན་ཏུ་དཀའ་སྟེ། འདི་ལྟ་སྟེ། དཔེར་ན་ཨུ་དུམ་བ་རའི་མེ་ཏོག་འཇིག་རྟེན་དུ་འབྱུང་བར་དཀའ་བ་དེ་བཞིན་དུ་ཀུན་དགའ་བོ་དེ་བཞིན་གཤེགས་པ་ དགྲ་བཅོམ་པ་ཡང་དག་པར་རྫོགས་པའི་སངས་རྒྱས་སེམས་ཅན་ཐམས་ཅད་ཀྱི་དོན་བཞེད་པ། ཕན་པ་བཞེད་པ། ཐུགས་བརྩེ་བ་ཅན། ཐུགས་རྗེ་ཆེན་པོ་ལ་ཞུགས་པ་རྣམས་འཇིག་རྟེན་དུ་འབྱུང་བ་ནི་ཤིན་ཏུ་དཀའོ། ། ཀུན་དགའ་བོ་གང་ཁྱོད་འཇིག་རྟེན་ཐམས་ཅད་ཀྱི་སློབ་དཔོན་ཁོང་ དཔའ་བ་དག་འཇིག་རྟེན་དུ་འབྱུང་བར་བྱ་བ་དང། བྱང་ཆུབ་སེམས་དཔའ་སེམས་དཔའ་ཆེན་པོ་རྣམས་ཀྱི་དོན་གྱི་ཕྱིར་དེ་བཞིན་གཤེགས་པ་ལ་དོན་འདི་འདྲི་བར་སེམས་པ་དེ་ནི་དེ་བཞིན་གཤེགས་པའི་མཐུ་ཡིན་ནོ། །ཀུན་དགའ་བོ་དེའི་ཕྱིར་ལེགས་པར་རབ་ཏུ་ཉོན་ལ་ཡིད་ལ་ཟུང་ཤིག་དང། ངས་ ཁྱོད་ལ་བཤད་དོ། །ཀུན་དགའ་བོས་བཅོམ་ལྡན་འདས་དེ་བཞིན་ནོ་ཞེས་གསོལ་ཏེ།

de skad ces gsol pa dang/ bcom ldan 'das kyis tshe dang ldan pa kun dga' bo la 'di skad ces bka' stsal to/ /kun dga' bo khyod kyi rtog pa rgya che ste/ dpyod pa bzang zhing spobs pa dge ste/ kun dga' bo khyod skye bo mang po la phan pa dang/ skye bo mang po la bde ba'i phyir zhugs pa dang/ 'jig rten la snying brtse ba dang/ skye bo'i tshogs phal po che dang/ lha dang mi rnams kyi don dang phan pa dang bde ba'i phyir khyod de bzhin gshegs pa la don 'di 'dri bar sems pa legs so legs so/ /kun dga' bo de de bzhin te/ de bzhin gshegs pa dgra bcom pa yang dag par rdzogs pa'i sangs rgyas dpag tu med grangs med pa dag gis ye shes mthong ba sdud kyang de bzhin gshegs pa'i ye shes mthong ba la gnod pa med do/ /de ci'i phyir zhe na/ kun dga' bo de bzhin gshegs pa'i ye shes mthong ba thogs pa med pa'i phyir te/ kun dga' bo de bzhin gshegs pa bzhed na bsod snyoms gcig gis bskal pa'am/ bskal pa brgya 'am/ bskal pa stong ngam/ bskal pa brgya stong ngam/ de bas kyang lhag par bzhugs kyang de bzhin gshegs pa'i dbang po rnams la nyams pa med do/ /zhal gyi mdog gzhan du 'gyur ba med do/ /pags pa'i mdog la gnod pa med do/ /de ci'i phyir zhe na/ kun dga' bo 'di ltar de bzhin gshegs pa ni ting nge 'dzin gyi bde ba'i pha rol tu byon pa'o/ /kun dga' bo yang dag par rdzogs pa'i sangs rgyas rnams 'jig rten du 'byung ba shin tu dka' ste/ 'di lta ste/ dper na u dum ba ra'i me tog 'jig rten du 'byung bar dka' ba de bzhin du kun dga' bo de bzhin gshegs pa dgra bcom pa yang dag par rdzogs pa'i sangs rgyas sems can thams cad kyi don bzhed pa/ phan pa bzhed pa/ thugs brtse ba can/ thugs rje chen po la zhugs pa rnams 'jig rten du 'byung ba ni shin tu dka'o/ / kun dga' bo gang khyod 'jig rten thams cad kyi slob dpon khong dpa' ba dag 'jig rten du 'byung bar bya ba dang/ byang chub sems dpa' sems dpa' chen po rnams kyi don gyi phyir de bzhin gshegs pa la don 'di 'dri bar sems pa de ni de bzhin gshegs pa'i mthu yin no/ /kun dga' bo de'i phyir legs par rab tu nyon la yid la zung shig dang/ ngas khyod la bshad do/ /kun dga' bos bcom ldan 'das de bzhin no zhes gsol te/

そのように申上げましたが、世尊は 長老阿難陀に次のように仰せられました。阿難陀よ、そなたの了解は広大であって 善き判断で弁じたことは善いことであって、阿難陀よ、そなたは多くの人を利益し多くの人を 安楽ならしめることに進入して、世間をあわれみ、人間の大衆会と、神と 人等の目的と利益と安楽のために、そなたが如来にこの義を尋ねることを考えたことは 善いことである、善いことである。阿難陀よ、それはその通りで無量無数の如来降伏敵者完全円成 の仏陀が智見を集めてもまた如来の 智を見ることには障がない。それはなぜかといえば、阿難陀よ、如来の智 見は障りがないからである。阿難陀よ、如来が御思召すならば、行乞を 以て一劫或は百劫或は千劫或は百千劫或はそれよりも尚多く 住せられても、如来の諸根は衰えることは無いのである。御顔の色が他に 変はることはないのである。皮膚の色にも害がないのである。それは何故かとなれば、阿難陀よ、このように 如来は楽三昧の彼岸に達せられたのである。阿難陀よ、完全円満 の仏陀等が世間に出られることは甚だ難いことであって、このように譬えば優曇婆羅の花が 世間に出ることは難いように、阿難陀よ、如来降伏敵者完全 円成の仏陀、一切衆生の目的を受けられるもの、利益を欲せられるもの、悲愍を 持たれ、大悲愍に住したまう者等が、世間に出られることは甚だ難いことである。阿難陀よ、 そなたが一切世界の教師大雄者等を世間に出るようにすることと菩薩大薩埵等の利益のために如来にこの義を問い奉ろうと考えた そのことは如来の力である。阿難陀よ、それ故によく最もよく聞いて意に持て よ、我れはそなたに説明しよう。阿難陀が世尊に仰せの通りですと申上げました。

仏言。善哉善哉。賢者阿難。汝所問者甚深大快多所度脱。若問仏者。勝於供養一天下阿羅漢辟支仏。布施諸天人民及蜎飛蠕動之類。累劫百千億万倍也。仏言阿難。今諸天世間帝王人民。及蜎飛蠕動之類。汝皆度脱之。仏言。仏威神甚重難当也。汝所問者甚深。汝乃慈心於仏所哀諸天帝王人民。若比丘僧比丘尼優婆塞優婆夷。大善当爾。皆過度之。仏語阿難。如世間有優曇樹。但有実無有華也。天下有仏。乃有華出耳。世間有仏。甚難得値也。今我出於天下作仏。若有大徳聖明善心予知仏意。若不妄在仏辺侍仏也。

仏言。善哉阿難。若所問者。甚深快善多所度脱。若問仏者。勝於供養一天下阿羅漢辟支仏。布施諸天人民。及蜎飛蠕動之類累劫。百千万億倍矣。仏言阿難。今諸天帝王人民。及蜎飛蠕動之類。汝皆度脱之。仏言。仏威神甚重難当。若所問者大深。汝乃慈心。於仏所哀。諸天人民。若比丘比丘尼優婆塞優婆夷大善。当爾爾。皆過度之。仏語阿難。如世間有優曇鉢樹。但有実無有華。天下有仏。乃有華出耳。世間有仏甚難得値。今我作仏出於天下。若有大徳聡明善心。予知仏意。若不忘在仏辺侍仏也。若今所問善聴諦聴。

仏言。善哉阿難。所問甚快。発深智慧真妙弁才。愍念衆生問斯慧義。如来以無尽大悲矜哀三界。所以出興於世。光闡道教。普令群萌獲真法利。無量億劫難値難見。猶霊瑞華時時乃出。今所問者多所饒益。開化一切諸天人民。阿難。当知如来正覚其智難量多所導御。慧見無礙無能遏絶。以一喰之力能住寿命。億百千劫無数無量。復過於此。諸根悦予不以毀損。姿色不変光顔無異。所以者何。如来定慧究暢無極。於一切法而得自在。阿難諦聴。今為汝説。対曰唯然願楽欲聞

仏告阿難。善哉善哉汝今快問。善能観察微妙弁才。能問如来如是之義。汝為一切如来応正等覚。及安住大悲利益群生如優曇花希有大士出見世間。故問斯義。又為哀愍利楽諸衆生故。能問如来如是之義。阿難。如来応正等覚。善能開示無量知見。何以故。如来知見無有障礙。阿難。如来応正等覚欲楽住世。能於食頃住無量無数百千億那由他劫。若復増過如上数量。而如来身及以諸根無有増減。何以故。如来得三昧自在到於彼岸。於一切法最勝自在。是故阿難諦聴善思念之。吾当為汝分別解説。阿難白仏言。唯然世尊。願楽欲聞

仏告阿難。善哉善哉。汝為利益一切衆生。懐慈愍心。能問如来微妙之義。汝今諦聴善思念之。如来応供正遍知。今為汝説